ceturtdiena, 2008. gada 4. decembris

Viedoklis par izglītību LV

Masu mēdijos arvien biežāk sastopamies ar pētījumiem, viedokļiem saistībā ar augstakās izglītības kvalitāti, akreditāciju, Izglītības uz Zinātnes ministrijas iniciatīvām. Vēlos paust savu viedokli attiecībā uz augstākās izglītības īstenošanu. Esmu vadībzinātnes un ekonomikas studente, ar iespēju pusgadu mācīties ārpus ierastās vides. Es vēlos pievērst uzmanību atšķirībām un paralēli argumentētai kritikai sniegt priekšlikumus.

Latvijā kopā studē 127 050 studenti. Latvijā ir 552 studenti uz 10000 iedzīvotājiem, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē. Vēl augstāks rādītājs ir vienīgi Kanādā – 580. (Izglītības uz Zinātnes ministrijas 2007. gada pārskats) Šāds skaitlis ir iespaidīgs un rosina lepnumu par jauniešu aktivitāti un vēlmi gūt zināšanas, bet pavērojot Eiropas studentu, lektoru izbrīnu par šo skaitli, rodas pamatots jautājums - vai tas patiešām ir labi? Lielais studentu skaits, manuprāt, varētu tikt skaidrots ar augstākās izglītības pieejamību gan augstskolu skaita (32 augstakās izglītbas iestādes), gan studiju kredītu dēļ. Izglītības sistēmā pēc vidējās izglītības diploma iegūšanas kā nākamais nepieciešamais solis ir augstākās izglītības iegūšana, jo nereti vidusskolu pašnovērtējums veidojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un skolēnu skaita, kuri kļuvuši par studentiem, nereti bez pieredzes un izpratnes kura joma ir piemērota un saistoša. Šis varētu būt viens no iemesliem, kādēļ studijas nepabeidz 25-30% jauniešu. Arī es savas studijas sāku pamatojoties uz augstskolas reputāciju, prestižu, jau otrajā studiju gadā, kad priekšmeti kļūst detalizētāki, sapratu, ka joma mani nesaista, lai arī studijas turpināju. Kļuvu par laimīgas sakritības upuri un šobrīd studēju apmaiņas programmā, kur redzu kā es savas personības īpašības un spēcīgās puses pilnveidojot iekļaujos šajā jomā.

Augstākās izglītības īstenošana Latvijas augstkolās ir cieši saistīta ar iepriekšjo gadu pieredzi, uz pedagogu kompetences līmeni. Esmu sastapusi lieliskus pasniedzējus, savas jomas profesionālus, bet metodes ir iespējams pilnveidot, Uzstādot mērķi veicināt uzņēmējdarbību, intelektuālā kapitāla izaugsmi mums ir jāpiemēro vide un veids. Gudrs ir tas, kurš mācās no citu kļūdām, jo, lai macītos no savām dzīve ir par īsu, Uzņēmēji mācās un ir mācījušies no savām kļūdām, ejot cauri sienām. Darba tirgus balstās uz telefona zvaniem un draugu aptaujām. Kā viens no maniem draugiem esot praksē starptautiska uzņēmuma filiālē uzsvēra, ir tik ērti strādāt vidē, kurā pastāv skaidra organizācijas struktūra, dažādos līmeņos balstīta startēģiskā attīstība. Zinātne, grāmatas un literatūra ir, lai to pielietotu un adaptētu. Latvijas valsts augstākās izglītības iestādes vēlaizvien vadības zinātnē, mārketingā izmanto 10 - 16 gadus vecu mācību literatūru, kura nesniedz pat ieskatu zinātniskajā pamatojumā, adaptēšanas iespējās noteiktajā vidē.

Izglītības programmas uzņēmējdarbībā būtu jābalsta uz zinātnisko teoriju analīzi un praktisko integrāciju, Ir ļoti daudz iespēju, realās vides simulāciju spēles, diskusijas, starptautisko iespēju paplašināšana. Ir muļķīgi izglītības programmas uzņēmējdarbībā un vadībā iztenot tikai latviešu valodā ar nelielu svešvalodu lietojumu. Mēs nespēsim konkurēt starptautiskā līmenī, ja pietiekošs izglītības līmenis nav nodrošināts svešvalodā. Valodas stundas ar mācīšanos noteikt gramatiskās formas pareizību neatbilst realitātes prasībām, šīs zināšanas mums nedod iespēju lasīt literatūru angļu valodā un izprast Harvard Business Magazin. Tā ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība, augstākā izglītība ir prece, kuru iegūstot tu sasniedz noteiktus personiskus mērķus, šobrīd tirgū pieejamais piedāvājums nav atbilstošs pieprasījumam, līdz ar to jaunieši izvēlas braukt projām, iegūt pieredzi un zināšanas citās valstīs, jo tas nodrošina nokurētspēju vismaz jomā, kuru studēju. Līdz ar to es ceru, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar valsts pārvaldi spēs uzsāk pārmaiņu vadību šajā jomā.

Nav komentāru: