ceturtdiena, 2008. gada 4. decembris

Slapjš sniegs un pelēks!

Heijjā,

Ārā slapjš un pelēks, ka jau ierast NL .. Ja man kāds pajautatu, kāds prieks šodien es teiktu, ka īsti man nav ne jausmas, varbūt tas, ka pēdējā laikā aizmigt nesanāk tik ātri kā tas bija vasaras laikā, tas navbezmiegs, vienkārši organisms pieprasa grāmatas .. :D Tas ta jautrībai..

Šodien pamodos agri, jo skolā bija jābūt 8:45 .. un nekādīgi nevaru saprast man patīk vai nepatīk rīti ... Tas tā divaini, bet ir labi ..

Vakar mācījos un gatavojos finansu projektam un pārmaiņu vadības prezentācijai šodien, kura notiks pēc kāda neliela brītiņa apmēram 9 minūtēm, bet man tā riktīgi gribas rakstīt.. Uzrakstīju dažus izvērstus epastus, rakstu par izglītību, šodien vēl pakorigesu un varbut kada no medijiem tiks publicets :)

Man ir lekcija, kuru vadu es pati .. Kaut kas jauns un saistošs .. :)

Un negribas pēc tam iet ārā slapjā sniegā un lietū ..

Viedoklis par izglītību LV

Masu mēdijos arvien biežāk sastopamies ar pētījumiem, viedokļiem saistībā ar augstakās izglītības kvalitāti, akreditāciju, Izglītības uz Zinātnes ministrijas iniciatīvām. Vēlos paust savu viedokli attiecībā uz augstākās izglītības īstenošanu. Esmu vadībzinātnes un ekonomikas studente, ar iespēju pusgadu mācīties ārpus ierastās vides. Es vēlos pievērst uzmanību atšķirībām un paralēli argumentētai kritikai sniegt priekšlikumus.

Latvijā kopā studē 127 050 studenti. Latvijā ir 552 studenti uz 10000 iedzīvotājiem, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē. Vēl augstāks rādītājs ir vienīgi Kanādā – 580. (Izglītības uz Zinātnes ministrijas 2007. gada pārskats) Šāds skaitlis ir iespaidīgs un rosina lepnumu par jauniešu aktivitāti un vēlmi gūt zināšanas, bet pavērojot Eiropas studentu, lektoru izbrīnu par šo skaitli, rodas pamatots jautājums - vai tas patiešām ir labi? Lielais studentu skaits, manuprāt, varētu tikt skaidrots ar augstākās izglītības pieejamību gan augstskolu skaita (32 augstakās izglītbas iestādes), gan studiju kredītu dēļ. Izglītības sistēmā pēc vidējās izglītības diploma iegūšanas kā nākamais nepieciešamais solis ir augstākās izglītības iegūšana, jo nereti vidusskolu pašnovērtējums veidojas uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un skolēnu skaita, kuri kļuvuši par studentiem, nereti bez pieredzes un izpratnes kura joma ir piemērota un saistoša. Šis varētu būt viens no iemesliem, kādēļ studijas nepabeidz 25-30% jauniešu. Arī es savas studijas sāku pamatojoties uz augstskolas reputāciju, prestižu, jau otrajā studiju gadā, kad priekšmeti kļūst detalizētāki, sapratu, ka joma mani nesaista, lai arī studijas turpināju. Kļuvu par laimīgas sakritības upuri un šobrīd studēju apmaiņas programmā, kur redzu kā es savas personības īpašības un spēcīgās puses pilnveidojot iekļaujos šajā jomā.

Augstākās izglītības īstenošana Latvijas augstkolās ir cieši saistīta ar iepriekšjo gadu pieredzi, uz pedagogu kompetences līmeni. Esmu sastapusi lieliskus pasniedzējus, savas jomas profesionālus, bet metodes ir iespējams pilnveidot, Uzstādot mērķi veicināt uzņēmējdarbību, intelektuālā kapitāla izaugsmi mums ir jāpiemēro vide un veids. Gudrs ir tas, kurš mācās no citu kļūdām, jo, lai macītos no savām dzīve ir par īsu, Uzņēmēji mācās un ir mācījušies no savām kļūdām, ejot cauri sienām. Darba tirgus balstās uz telefona zvaniem un draugu aptaujām. Kā viens no maniem draugiem esot praksē starptautiska uzņēmuma filiālē uzsvēra, ir tik ērti strādāt vidē, kurā pastāv skaidra organizācijas struktūra, dažādos līmeņos balstīta startēģiskā attīstība. Zinātne, grāmatas un literatūra ir, lai to pielietotu un adaptētu. Latvijas valsts augstākās izglītības iestādes vēlaizvien vadības zinātnē, mārketingā izmanto 10 - 16 gadus vecu mācību literatūru, kura nesniedz pat ieskatu zinātniskajā pamatojumā, adaptēšanas iespējās noteiktajā vidē.

Izglītības programmas uzņēmējdarbībā būtu jābalsta uz zinātnisko teoriju analīzi un praktisko integrāciju, Ir ļoti daudz iespēju, realās vides simulāciju spēles, diskusijas, starptautisko iespēju paplašināšana. Ir muļķīgi izglītības programmas uzņēmējdarbībā un vadībā iztenot tikai latviešu valodā ar nelielu svešvalodu lietojumu. Mēs nespēsim konkurēt starptautiskā līmenī, ja pietiekošs izglītības līmenis nav nodrošināts svešvalodā. Valodas stundas ar mācīšanos noteikt gramatiskās formas pareizību neatbilst realitātes prasībām, šīs zināšanas mums nedod iespēju lasīt literatūru angļu valodā un izprast Harvard Business Magazin. Tā ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība, augstākā izglītība ir prece, kuru iegūstot tu sasniedz noteiktus personiskus mērķus, šobrīd tirgū pieejamais piedāvājums nav atbilstošs pieprasījumam, līdz ar to jaunieši izvēlas braukt projām, iegūt pieredzi un zināšanas citās valstīs, jo tas nodrošina nokurētspēju vismaz jomā, kuru studēju. Līdz ar to es ceru, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar valsts pārvaldi spēs uzsāk pārmaiņu vadību šajā jomā.

pirmdiena, 2008. gada 1. decembris

Atgriežoties pie raktīšanas!

Sveiki!

Kā novērots iepriekš, laiks skrien vēja spārniem un vēl ātrāk.
Kā daži no Jums zin, es ikdienā atrodos starp 2valdīm - Holandi un Vāciju. Abas no šīm valstīm ir interesantas, bet tai pat laikā bikti atšķirīgas.

Tuvojas Ziemassvētku laiks - uz mājām nebraukšu, jo tam nav īpaī liela finasiāla izdevīguma .. Lidojumi šajos laikos ir riktīgi dārgi un janvāra sākumā ir jābūt atpakal - mācīšanās un eksāmeni. Un tad jau pavisam ātri atnāks arī 2.feb, kad man ir lidojums uz Rīgu. Nav ne mazākās nojausmas pēc cik ilga laika un uz kurieni būs nakamais.

Skolā iet tā kā pa kalniem un lejām. Nesen bija manas grupas prezentācija Personālvadībā, kā iepriekš manīts, tad mūsu projekts jeb prezentacija bija par menedžmentu no 3 prizmām - uzņēmums, perosona/vadītājs un darbinieki. Man pašai šis projekts negāja īpaši pie sirds, jo strādajām pārak lielā grupā - 7 cilvēki, kas man ir bikiņ pa daudz, jo prasības ietver visu iesaistīšanos vai pareizāk sakot iesaisti un tamlīdzīgi. Es teiktu, ka no šī projekta ir gūta pietiekoši liela pieredze gan zināšanu un informācijas atlasīšanas jomā, gan darbā ar cilvēkiem. Kā to visu savienot kopā..

Pa vidu visam bija vienas dienas ceļojums uz Amsterdamu.Bijām muzejos, apskatījām pilsētu naktī un jau svētdienas rītā bijām atpakaļ Venlo :) Kas pēc būtības ir jautri, pilsēta neatstaja nkādu īpašo iespaidu ka tāda, bet tās vēsturiskais šarms ir apbrīnojams.. Ka izrādās tai ir vairāk tiltiņu nekā Venēcijai .. Dīvaini, man vienmēr bija licies citādi.

Nesen bijām brīvdienās uz Holandes pilsētu Ultricht, kas atrodas kaut kur pa vidu visai Holandei., aptuveni 150 km attālumā no Venlo. Bijām ciemos pie Deivida drauga, kurš, ja nemaldos, tad 5 gadu atpakaļ ir satikts kada mūzikas pasākuma laikā nejauši tualetē :) Arī ta gadās. Pirmo vakaru jebšu nakti ta arī nopļāpājām par ikdienu uz dzīvi līdz 6 rīta un devāmies gulēt. Pieceļoties 13 dienā veiksmīgi zidomājām doties uz Hardcore mūzikas pārtiju, kas norisinās no 11-18 sestdienas dienā. Diezgan interesanta pieredze, lai arī mūzika ir agresīva un ar daudz dusmu elementiem, cilvēki šo mūziku izmanto ka dzīvesveidu un stilu, lai atbrīvotos no notiekta veida spriedzes un visi pārējie ir vienaldzīgi jeb respketejami.

Lūk tā .. Tāds ir īsuma pārstāsts par to, kas notiek te ..

Centīšos vairs neaizmirst kaut ko ierakstīt :)

Eju pie mandarīniem .. Ziemassvētki tuvojas ..

Bucas!